Skip to content

Ar motorolleri Taizemē: Latviešu ceļotāju pieredzes stāsti

Motorolleri uz ceļa Bangkokā - Ar motorolleri Taizemē

Šajā lapā ir atsauces uz mūsu sadarbības partneriem. Ja pēc nospiešanas uz kādas no saitēm tu veiksi pirkumu, mēs, iespējams, nopelnīsim komisiju.


Pēdējo 3 gadu laikā es esmu bijis Taizemē 4 reizes. Un 3 no 4 reizēm es pārvietojos ar motorolleri Taizemē. Ja man kāds jautā – kā ir braukt ar motorolleri Taizemē – es atbildu, ka ir OK.

Un tā arī ir. Jā, tāpat kā citur Dienvidaustrumāzijā (Malaizijā, Kambodžā, Vjetnamā, Indonēzijā,…), arī Taizemē satiksme “darbojas” savādāk nekā mums ir pierasts. Taču tai pat laikā Taizmē tā noteikti nav sliktākā. Piemēram, salīdzinot ar Langkawi salu Malaizijā, kur es esmu braucis ar motorolleri ļoti daudz, satiksme Taizemē bieži vien ir lēnāka nekā Malaizijā. Bet, salīdzinot ar Vjetnamu, satiksme Taizemē ir ļoti mierīga.

Pārvietoties ar motorolleri Bali noteikti ir grūtāk nekā daudz kur Taizemē.

Atceries, ka Latvijas tiesības Taizemē neder. Un arī nelaimes gadījumā ļoti iespējams, ka apdrošināšana nepalīdzēs. Tāpēc, ka būsi pārvietojies bez attiecīgajā valstī derīgas vadītāja apliecības.

Lai gūtu labāku priekšstatu par pārvietošanās ar motorolleri Taizemē, es uzsāku diskusiju “Latvieši Ceļo” Facebook grupā. Tālāk sekos īsāki un garāki latviešu ceļotāju pieredzes stāsti par braukšanu ar motorolleri Taizemē. Daži pozitīvi, citi – ne ļoti.

Ar motorolleri Taizemē: Pieredzes stāsti

Harija Egliena pieredze:

Pēdējā gada laikā esmu krustu šķērsu izbraukājis Puketu un Pataiju. Vienmēr braucu ar ķiveri, iekļaujos satiksmē, muļķības nedaru, un neviens nekad nav apstādinājis. Pirms pāris gadiem Chiang Mai provincē apturēja policists, teica, ka vajagot International Driving Permit un rādīja attēlu, kā tādam “permitam” jāizskatās.

Rādīju savu ID karti (tiesības aizmirsu mājās) un ļoti pārliecinoši teicu, ka tas ir derīgs dokuments, cita man nav un viss. Kad sāka virzīties runa uz kukuļa došanu, skaļi uzstāju, ka jāsauc priekšniecība, jo viss ir pareizi un godīgi, tāpēc atsakos maksāt, ja vien policijas priekšnieks pats man neuzrakstīs attiecīgos dokumentus man saprotamā valodā. Viņiem apnika ar mani ņemties, un ļāva braukt tālāk bez nekādiem sodiem/kukuļiem. Iespējams, sabijās, ka pārējie apturētie saklausīsies muļķības no manis un arī negribēs maksāt.

a

Arta Āres pieredze:

2016. gada Puketā viss bija OK. 2017. gadā Pataijā apstādināja, izrāva atslēgas un pieprasīja kukuli. Līdz ko sāku ko jautāt – pasūtīja, teica ka ja nepatīk – lai paši meklējam policijas iecirkni un prasām viņiem kas un kā, un aizgāja stādināt nākamos. Nācās dot tos 1000 bātus, nebija vairs iekšās pēdējās dienas vēlā nakts stundā tagad vēl ar šo ņemties.

Ķiveres bija, A&B kategorijas vadītāja apliecība arī ir.

Gundegas Liepiņas pieredze:

Kādus gadus atpakaļ nokļuvām Ko Lantā un pavadījām tur vairākas dienas. Šī bija pirmā sala, kur izīrējām motorolleri, jo sala ir drīzāk plakana, līdz ar to ir mazāk bail satraumēties braucot parasti stāvajos kalnos un lejās, kādi parasti ir raksturīgi Taizemes salām. Lēti, ar policiju problēmu nebija un rollerus izīrējām turpat no sava bungalo īpašnieka.

Motorollera braucējs Bangkokā, Taizemē - Ar motorolleri Taizemē
Motorollera braucējs Bangkokā, Taizemē – Ar motorolleri Taizemē

Lāsmas Petres pieredze:

Pēdējo reizi Taizemē bijām nepilnu mēnesi. Izmantojām rollerus Koh Jam, Koh Kut un Koh Chang. Visu laiku kopā ar mūsu tai laikā 2.5 gadnieku. Pilnīgs miers. Un nekādu policistu.

Paulas Kinnes pieredze:

Chiang Mai dabūjām sodu ap 10 eiro. Policistu tur daudz un izskatījās, ka stādina tikai tūristus.

Kārļa Ceskes pieredze, iegūstot Taizemes autovadītāja apliecību:

Jāsaka gan uzreiz, ka gada laikā, ar auto nobraucot pa Taizemi 20 000 kilometrus, ne reizi netika prasītas tiesības. Ziemeļtaizemē ir daudzi armijas kontrolposteņi, ir gadījies trāpīt arī policijas reidos, bet dokumentus nekad neviens nav prasījis rādīt.

Domāju, ka ja ir A kategorija, tad procedūra ir līdzīga, bet ar tūrista vīzu Taizemē, lai dabūtu pagaidu auto tiesības uz 2 gadiem 2016. gadā pietika ar:

  • izziņu angļu valodā no CSDD,
  • vietējā ārsta izziņa – privātajā klīnikā,
  • rezidences sertifikātu (to var dabūt iesniedzot vietējā imigrācijas dienestā dzīvesvietas īres līgumu).

Jāpiebilst, ka auto tiesības neder mocīšiem un otrādi. Tās ir divas dažādas apliecības.

Bet tiem, kas brauc uz 2 nedēļām vispār iesaku neiespringt uz šīm detaļām.

Tūristu vietās varētu būt arī, ka apstādina braucot ar mocīti. Galvenais SMAIDĪT un valkāt ķiveri, un 200bāti kabatā 🙂 Un, jā, nebraukt ātrāk par vietējiem.

Esi bijis Taizemē un pārvietojies ar motorolleri Taizemē? Kāda ir tava pieredze?

1 thought on “Ar motorolleri Taizemē: Latviešu ceļotāju pieredzes stāsti”

  1. Braukājām trijatā uz viena rollera pa Puketu, nomājām trīs dažādus 125cm rollerus, A kategorijas nav un uzskatīju, ka nevajag. Braucām ar 7gadīgu bērnu, pirmajās dienās nevilku ķiveri, redzējām daudz avārijas, kurās bija iesaistīti rolleristi un auto, tik daudz asiņu uz asfalta nebiju redzējis savus 15 gadus. Tikām arī apstādināti, dabūju aizrādījumu par ķiveres neesamību, bet sodu neprasīja apmaksāt. Turpmākās dienas ķiveri vilku. Braukt nebija viegli, bet braucu pirmo reizi pa pretējas kustības virzienu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *